Saruna par eidžismu modes industrijā ar modes analītiķi, Bogomolov’ Image School Riga vadītāju Konstantīnu Bogomolovu.
Vēl nesen bija pieejami saraksti, ko nedrīkst vilkt sievietes 40 gadu vecumā, savukārt pēc 50 mode šķiet pārstāja eksistēt. It kā, sasniedzot šādu vecumu, mums vajadzētu nemanot pārvietoties tumsā un gar sienu… Mūsdienās situācija mainās, pat uz modes mēles iznāk dažāda vecuma modeles. Izrādās, dzīve turpinās Bet joprojām netrūkst mītu - to drīkst, bet šo nekādā gadījumā!
Eidžisms modes industrijā
parādās kā cilvēku diskriminācija vecuma dēļ, kad par pievilcīgu un apceres vērtu tiek uzskatīts tikai gados jauns ķermenis, bet viss, kur parādās kādas novecošanas pazīmes, ir jāaizvāc nost no acīm.
Lai cik tas būtu dīvaini, sabiedriskajā dzīvē un sociālajā jomā eidžisms tika pārvarēts daudz ātrāk un veiksmīgāk nekā modes industrijā. Tieši to arī jūt sievietes 50 plus - reizēm ir daudz vieglāk aizstāvēt savu viedokli darbā, kādā patiešām nopietnā situācijā, nevis iziet sabiedrībā atklātā kleitā, kas apkārtējiem atklās skatieniem ne tik tvirtu ādu.
Agrāk eidžisms modē pastāvēja attiecībā pret jauniešiem. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados apģērbu lielākoties radīja cilvēkiem vecumā no četrdesmit. Tad nu meitenes, lai ģērbtos moderni, ņēma mammas piegrieztnes un šuva sev pēc tām kleitas, tikai no lētāka un vienkāršāka auduma.
Sešdesmitajos gados notika savdabīga revolūcija - sevi pieteica jaunieši. Par atbildi modes industrija izveidoja divus virzienus. Viens no tiem bija jauniešu stils - meitenes valkāja mini un biezā kārtā krāsoja skropstas kā Tvigija -, savukārt mammas valkāja Chanel stila kostīmus, acis iezīmējot ar laineri. Tomēr šāds līdzsvars neturējās ilgi, jo tie, kas 60. gados sāka valkāt mini, arī vēlāk vēlējās sekot savam stilam, nevis pāriet uz mammu modi. Tā mums ir palikusi tikai jauniešu mode. Līdz ar to, gribam vai ne, mūžīgie jaunieši kļuvuši par modes industrijas produktu galveno patērētāju. Protams, arī jēdziens jaunieši sen ir mainījies. Tie vairs nav divdesmitgadīgie, kur nu, bet drīzāk cilvēki ap 35-40 gadu vecumu.
Tātad tagad viss, ko rada mode, ir orientēts uz jauniešiem?
Jā, šodien mode nedomā par tiem, kam pāri piecdesmit. Tā deklarē: gribi būt modīgs - esi jauns!
Bet dzīve ir mainījusies, mēs esam kļuvuši citādi! Sievietes 50 gadu vecumā ir izaudzinājušas bērnus un tiecas mainīt kaut ko savā dzīvē - maina profesijas, ceļo, iemīlas un apprecas…
Neapšaubāmi. Populārs ir teiciens, ka šodienas 50 - tie ir jaunie 35. Jā, lielākā daļa sieviešu vecumā 50+ ir dzīvības pilnas, aktīvas, seksīgas un grib izpausties arī modē.
Bet kā nepārkāpt robežu izpausmes brīvībā? Kur jāapstājas, lai izskatītos skaisti, nevis komiski? Galu galā nav nekā dabiskāka par vecumu - kāpēc to slēpt?
Eidžismam ir nepatīkamas sekas. Pirmais - izmisīga nepatika pret savu patieso vecumu. Reizēm var redzēt: cilvēkam ir tik ļoti bail novecot un izkrist no pieprasījuma darbā, seksā un mīlestībā, ka viņš iet uz absolūti visu, lai tikai būtu bez grumbām. Divdesmit piecos gados - botokss, trīsdesmit piecos - plastika. Bet rezultāts ir pastāvīga neapmierinātība ar sevi. Jo pamatā ir bailes no vecuma, un tas viss tikai pastiprina šī pulksteņa tikšķēšanu. Laiks ir nepielūdzams, neapmierinātība ar sevi ik gadu pieaug. Tā vietā, lai baudītu dzīvi, visa uzmanība tiek pievērsta cīņai ar laiku. Un beigās ir skumjš skats - veca tante, kas izmisīgi cenšas izskatīties 30 gadus jaunāka.
Vai ir vēl citi slikta scenārija varianti?
Jā, var pieņemt savu vecumu kā sodu, uzskatīt to par normālas dzīves aizliegumu. Atmest sev ar roku, valkāt neizskatīgas drēbes, pilnībā atteikties no sevis kopšanas, no grima un friziera. Labi, ja duša un ziepes paliek. Tas taču ir tik viegli - neko nedarīt. Diez vai aiz šādas nevērības meklējams augstākais garīgums ar pilnīgu savas personības pieņemšanu visās tās izpausmēs. Drīzāk tur slēpjas grūtsirdība, pareizināta ar nemīlestību pret sevi. Rezultāts - sevi, tik vecu un baisu, spogulī nemaz redzēt negribu!
Kā var protestēt pret eidžismu modē? Nekrāsot sirmus matus? Vai arī 55 gados zem rozā žaketes uzvilkt mini šortus un iziet cilvēkos, lai pierādītu - jebkurā vecumā var visu?
Tikai ar nodomu jebkurā vecumā sievietei tiekties izskatīties labi, un lai viņa tam izmanto visas modes industrijas piedāvātās iespējas un resursus. Bet bez tiek-smes pagriezt laiku atpakaļ ar devīzi - jauna, ļoti jauna un vēl jaunāka! Dažkārt tieksme demonstrēt jaunību sabojā mērķi izskatīties labi un noved pie komiska rezultāta.
Pirms četriem gadiem iepazinos ar dāmu ap piecdesmit. Viņai bija smalki, pareizi sejas vaibsti - kā Madonnai Litai. Nesen mēs atkal satikāmies, un es viņu pat uzreiz nepazinu - maigo vaibstu vietā masīvi vaigu kauli ar cieši savilktu ādu, palielināts zods, ļoti pilnīgas, platas lūpas. Viņa bija citāda. Pazaudējusi sevi. Kā var atteikties no savas sejas?
Viņa to tā neredz. Kad esam fokusējušies uz konkrētu detaļu, mēs nepamanām kopbildi. Tāda sieviete var lūkoties uz sevi spogulī un priecāties: ai, cik te viss gludi! Bet mēs zinām, ka viņa neizskatās ne labāk, ne jaunāk, tikai viņas sejas āda ir kļuvusi gludāka. Tikai un vienīgi. Bet kopējam iespaidam sejas kontūra, līnijas tēls ir svarīgākas nekā gluda āda. Tas pats attiecas uz ķermeni. Siluets un kustību vieglums - lūk, kam uzreiz pievēršam uzmanību.
Kā var protestēt pret eidžismu modē?
Tikai ar nodomu jebkurā vecumā sievietei tiekties izskatīties labi, un lai viņa tam izmanto visas modes industrijas piedāvātās iespējas un resursus.
Ko, jūsuprāt, nozīmē labi izskatīties vecumā 50+?
Manuprāt, šajā vecumā sievietei būtu jāpiedomā pie sava jaunā tēla. Un jāturas pie tā. Nevajadzētu nepārtraukti eksperimentēt, bet atrast savu stilu un baudīt to. Drudžaina vēlme paspēt gan to, gan šo patiesībā nav nekas cits kā ilgas pēc aizejošās jaunības. Un bailes no kāda skaitļa pasē, kas tuvojas, liek steigties reizēm pamēģināt pat to, kas nepavisam nav ne interesanti, ne cienīgi, ne vajadzīgs.
Nākamais mans padoms - elegance.
Ko jūs saprotat ar eleganci? Vai tā nav pārāk konservatīva mūsdienām?
Elegance nav konservatīvisms, tā ir līniju tīrība un cienīga atturība. Es ieteiktu sievietēm, kas ciena sevi, atteikties no visām tīņu un infantilajām modes lietām. Reizēm mammas neapzināti mērojas spēkiem ar savām pieaugušajām meitām, pat lielās: “Mums ar meitiņu ir viens izmērs, un mēs valkājam vienus džinsus!”, “Manas meitas puiši uz mani skatās un komplimentus saka!” Bet tādējādi viņas iekāpj svešā teritorijā. Nevajag sevi salīdzināt ar 20-30 gadus jaunākām, tas nekad nenāk par labu. Nevienam. Arī T krekliņš ar mirdzošu arbūzu sievietei ap 50 nav jauki un mīlīgi. Tas nepadarīs viņu par jaunu burvi, bet gan par vecu muļķi.
Hmm... aizdomājos. Man ir balts T krekls ar izšūtiem trīs smaidīgiem sunīšiem. Visu vasaru to valkāja. Izmest?
Izmest nesteidzieties. Stilistam tas krekliņš jāredz jums mugurā un tad jālemj. Šeit sākas individuāla pieeja, bet es runāju par vispārējiem noteikumiem. Atgriežos pie jautājuma par konservatīvismu. Nevajag būt konservatīvai un līdzināties dāmai, kas iekalta Mārgaretas Tečeres kostīmā. Izmantojiet visus mūsdienu modes resursus, spēlējieties un veidojiet savu personīgo tēlu!
Tālāk - neiestrēgstiet pagātnē. Tas notiek, kad mēs pastāvīgi pērkam kaut ko līdzīgu tam, ko valkājām pirms divdesmit gadiem, tā nekādi nespējot izkļūt no perioda, kas jau palicis tālu aiz muguras. Jā, varbūt tas bija skaists - bet ir pagājis! Tas ir tiešais ceļš pretī vecmodīgumam. Arī, ejot pie friziera un sakot: “Man kā vienmēr, lūdzu! Kā visus pēdējos gadus.” Bet jūs jau sen esat citāda!
Vecumā 50+ sievietei būtu jāpiedomā pie sava jaunā tēla. Un jāturas pie tā. Nevajadzētu nepārtraukti eksperimentēt, bet atrast savu stilu un baudīt to.
Par izvēlēto vienoto tēlu viss skaidrs, bet, ja man tajā kļūs garlaicīgi, varu, kā sievietes mēdz darīt, doties uz frizētavu un matus spontāni nokrāsot vai nogriezt?
Tik pazīstama aina - kā anekdotē. Frizieris labā noskaņojumā saka klientei: “Esat gatava pārvērtībām?” Un viņa atbild: “Absolūti jebkādām! Īss griezums, ru-di mati… Izklausās lieliski, darām!” Situācijas turpinājums pēc pāris stundām - tā pati vieta, tas pats frizieris, tā pati kliente. “Ak dievs, kas tas ir? Tā neesmu es! Man pie tādas matu krāsas un pie tās frizūras pat nav ko vilkt…”
Brieduma gados būtu vēlams mainīt tēlu tikai kopā ar stilistu. Tas pasargās no liekiem pārdzīvojumiem un, būsim godīgi, arī tēriņiem. Profesionāls stilists strādā nevis ar lietām, bet ar cilvēkiem.
No jūsu profesionālās pieredzes vērtējot, vai mūsdienu modes arsenālā ir kaut kas, ko pilnīgi noteikti nevajadzētu mēģināt sievietei brieduma gados?
Es neko neaizliedzu un nekad nesaku - nedrīkst to valkāt! Varbūt teikšu - būsim uzmanīgāki vai akurātā-ki ar šo vai to. Ne vairāk. Vienmēr aicinu sievietes būt akurātākām attiecībās ar saīsinātu svārku garumu. Minisvārki vienmēr ir riska zona. Visos vecumos. Ne jau tāpēc, ka sievietei 50+ nevajadzētu demonstrēt kājas; runa ir par ko citu. Reizēm pastāv mīts, ka, jo vairāk ķermeņa tiek atklāts, jo seksīgāka sieviete izskatās. Tā gluži nav. Seksualitāte mīt mājienā, mīklā un nepateiktajā. Jebkurā vecumā mini nes atklātu mesidžu: esmu gatava, jo - burtiski - esmu jau pacēlusi svārkus.
Protams, pretēja izvēle - ļoti gari svārki, līdz potītēm, kas kājas aizsedz pilnībā, - seksu noliedz. Te nevar būt ne runas! Vīriešiem, ieraugot sievieti šādos svārkos, erotiskas fantāzijas nerodas. Savukārt svārki līdz celim fantāziju modina, dod mājienus, bet neatkailina par daudz, un vīrietim it kā gribas tos pacelt augstāk. Tas rada vēlmi piestrādāt. Tieši garums līdz celim, manuprāt, ir gudras sievietes izvēle. Tas parāda un aicina, bet ne izmisīgi skrien kādam pakaļ.
Arī gari mati ir riska zona. Vienmēr vajag novērtēt savu seju un matu stāvokli. Un pateikt sev - kāpēc matus audzēt, ja tie ir jaunības un nevainības simbols? Tas jau ir pagātnē. Nevajag skumt! Tīras matu griezuma līnijas padarīs izskatu jauneklīgu un skaidru.
Vēl vērts zināt, ka saburzīti audumi un grange stils vecina. Paskatieties uz sevi spogulī saburzītā tērpā, un redzēsiet nogurušu, saņurcītas pavecas alkoholiķes seju. No kleitas saburzītās tekstūras rodas ne tikai saburzītas sejas, bet arī saburzīta ķermeņa sajūta zem tās. Esiet piesardzīgas, izvēloties šādu apģērbu!
Dziļš dekoltē (nejauciet ar izgriezumu) - riska zona. 50+ gados dekoltē, kas atklāj krūtis, brīžiem asociējas ar izmisumu - nu paskatieties taču uz mani! Protams, daudz kas ir atkarīgs no tā, kādu mērķi jūs izvirzāt ar konkrēto tērpu. Viena lieta ir ģērbties citām sievietēm - te dekoltē un krūtis ir tāds kā sievišķības rādītājs, sak, kurai ir vairāk. Bet cita lieta - ģērbties vīriešiem. Tad dekoltē ir cits vēstījums - ņem mani, un steidzami! Daudzus tas atbaida, īpaši, ja sieviete ir nobriedusi. Mājiens, manuprāt, ir labāks par demonstrāciju.
Un par šortiem - ja tā ir daļa no sportiskā tēla ceļošanai vai kūrortam, tad nav ko runāt, valkājiet uz veselību. Ja šorti tiek izmantoti kā stila sastāvdaļa, es neteiktu nē. Es izelpotu - ai... Jo man personīgi nobriedusi dāma šortos asociējas ar Karlsonu, ti-kai propellera trūkst.
Neiestrēgstiet pagātnē. Tas notiek, kad mēs pastāvīgi pērkam kaut ko līdzīgu tam, ko valkājām pirms divdesmit gadiem, tā nekādi nespējot izkļūt no perioda, kas jau palicis tālu aiz muguras.
Kā būt skaistai, stilīgai, aktīvai un mīlētai neatkarīgi no vecuma?
Iemīliet sevi tādu, kāda esat šodien, nevis mēģiniet spogulī saska-tīt to meitenīti, kāda bijāt pirms entajiem gadiem! Nemēģiniet sev uzvilkt viņas tēlu atkal un atkal. Iemīliet savu tagadējo atspulgu! Pilnveidojiet un novērtējiet to gan šodien, gan rīt, gan pēc desmit gadiem. Necentieties būt jauna vai ideāla. Esiet unikāla. Jūs pati! Un tad nekāds vecums ne-traucēs gūt no sevis un dzīves prieku.
Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita